Biežāk uzdotie jautājumi

Eko vate ir irdens, videi draudzīgs siltumizolācijas materiāls dzīvojamo māju, komerctelpu un industriālo ēku siltināšanā. Ekovate ir pieejama arī plāksnēs, taču visbiežāk to izmanto beramā jeb pūšamā formā. To ražo no pārstrādāta papīra, galvenokārt avīzes, pievienojot piedevas papildu ugunsdrošībai un aizsardzībai pret kaitēkļiem.

Izvēloties ekovati, svarīgi ņemt vērā siltināmās konstrukcijas veidu, tās tehnisko stāvokli un nepieciešamo siltumizolācijas slāņa biezumu. Lai materiāls nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, būtiska ir ne tikai pareiza biezuma izvēle, bet arī kvalitatīva iestrāde.

Papildus ieteicams izvērtēt:

• ēkas atrašanās vietu un ekspluatācijas apstākļus;
• konstrukciju tehnisko stāvokli;
• ventilācijas risinājumus;
• siltināmo konstrukciju pieejamību iestrādes darbiem.

Lai noteiktu piemērotāko siltumizolācijas risinājumu un nepieciešamo ekovates apjomu, ieteicams konsultēties ar būvspeciālistiem vai vadīties pēc būvprojekta un energoaudita rekomendācijām.

Visbiežāk ekovati konstrukcijās iepūš ar speciālu aprīkojumu, kas nodrošina vienmērīgu materiāla sadalījumu un nepieciešamo blīvumu. Šāda iestrādes metode ļauj efektīvi aizpildīt spraugas, dobumus un citas grūtāk pieejamas vietas, veidojot nepārtrauktu siltumizolācijas slāni. 

Atkarībā no konstrukcijas veida, var izmantot: 

• atklāto iepūšanu horizontālās virsmās, piemēram, bēniņu pārsegumos; 
• slēgto iepūšanu sienās, jumtos un citās slēgtās konstrukcijās; 
• mitro iestrādi atsevišķās konstrukcijās, kur nepieciešama materiāla saķere ar virsmu.

Svarīga nozīme ir pareizi izvēlētam iestrādes blīvumam. Nepietiekami blīvi iepūsts materiāls laika gaitā var nosēsties, samazinot siltumizolācijas efektivitāti. Tāpēc ekovates iestrādi ieteicams uzticēt pieredzējušiem speciālistiem, kuri ievēro konkrētajai konstrukcijai paredzētās tehnoloģiskās prasības.

Ekovate ir populārākā vate siltināšanai gan privātmāju, gan komerciālo ēku projektos vairāku apsvērumu dēļ. Ekovates popularitāti nosaka ne tikai tās siltumizolācijas īpašības, bet arī efektīva iestrādes tehnoloģija, spēja uzlabot iekštelpu komfortu, kā arī pārstrādātu izejvielu izmantošanas faktors ražošanā. 

• Efektīva siltumizolācija

Celulozes šķiedru struktūra cieši piekļaujas konstrukcijām, samazinot siltuma zudumus apkures sezonā. Vienlaikus ekovate palīdz samazināt karstuma iekļūšanu telpās vasaras periodā, uzlabojot mikroklimatu un samazinot enerģijas patēriņu visa gada garumā.

• Bez aukstuma tiltiem

Materiāls tiek iepūsts konstrukcijās, veidojot vienmērīgu siltumizolācijas slāni bez spraugām un savienojumu vietām. Tas samazina aukstuma tiltu veidošanās risku, kas bieži sastopams, izmantojot plākšņu vai ruļļu tipa siltumizolācijas materiālus. 

• Laba skaņas izolācija

Ekovates šķiedrainā struktūra palīdz absorbēt skaņas viļņus un samazināt trokšņu izplatīšanos starp telpām. Šī īpašība ir noderīga starpstāvu pārsegumos, starpsienās un citās konstrukcijās, kur svarīgs ir akustiskais komforts, un vate to spēj dabiski nodrošināt.

• Videi draudzīgs risinājums

Ekovati ražo no pārstrādāta papīra, piešķirot otrreizēju pielietojumu jau izmantotām izejvielām. Tādējādi iespējams samazināt resursu patēriņu, vienlaikus iegūstot efektīvu siltumizolācijas materiālu.

• Piemērota sarežģītām konstrukcijām
• Pateicoties iepūšanas tehnoloģijai, ekovate spēj aizpildīt arī grūtāk pieejamas vietas, spraugas un dobumus. Tas ļauj efektīvi nosiltināt konstrukcijas, kurās plākšņu vai ruļļu tipa materiālu iestrāde būtu sarežģītāka.

Kad tiek veidota siltumizolācija, siltumizolācijas materiāli ir jāiestrādā precīzi un rūpīgi. Ja starp materiālu un būvkonstrukciju paliek neaizpildīti tukšumi un netiek izveidots vienmērīgs siltumizolācijas slānis, var veidoties aukstuma tilti, caur kuriem siltums var izplūst ievērojami ātrāk nekā citās konstrukcijas daļās. Tādēļ iestrādes laikā svarīgi ievērot izvēlētā materiāla montāžas tehnoloģiju un sekot līdzi darbu izpildes kvalitātei.

Ikvienā ēkā rodas mitrums – gatavojot ēdienu, mazgājoties, žāvējot veļu vai vienkārši uzturoties telpās. Ja mitrums nevar brīvi pārvietoties cauri būvkonstrukcijai, tas var uzkrāties atsevišķos konstrukcijas slāņos. Ilgstoši paaugstināts mitruma līmenis var negatīvi ietekmēt gan siltumizolācijas materiālus, gan citas būvkonstrukcijas sastāvdaļas. Tāpēc jau projektēšanas posmā svarīgi paredzēt risinājumus, kas nodrošina atbilstošu mitruma režīmu un gaisa apmaiņu visā konstrukcijā.

No visu savienojumu kvalitātes ir atkarīgs, cik efektīvi un ilglaicīgi būvplēvju sistēma spēs pildīt tai paredzēto funkciju. Pat viens nekvalitatīvi noblīvēts savienojums vai pieslēguma vieta var kļūt par zonu, caur kuru būvkonstrukcijā var iekļūt gaiss un mitrums, samazinot siltumizolācijas efektivitāti un veicinot pastiprināta mitruma uzkrāšanos.

Kokšķiedras siltumizolācijas plāksnes tiek izmantotas ārsienās, pārsegumos un citās norobežojošās būvkonstrukcijās, kur nepieciešama papildu siltumizolācija. Salīdzinājumā ar citiem kokšķiedras plākšņu veidiem tām raksturīgs mazāks blīvums un lielāks gaisa poru īpatsvars, tādēļ tās nodrošina labākas siltumizolācijas īpašības. Atkarībā no konkrētā pielietojuma pieejamas dažāda biezuma un izmēra siltumizolācijas plāksnes. Dažādi biezumi ļauj pielāgot siltumizolācijas slāņa biezumu energoefektivitātes prasībām.

Pretvēja plākšņu galvenais uzdevums ir pasargāt siltumizolāciju no vēja iedarbības un samazināt gaisa plūsmu caur konstrukciju, vienlaikus saglabājot labu ūdens tvaika caurlaidību. Šīs kokšķiedras plāksnes parasti ir plānākas, blīvākas un mehāniski izturīgākas nekā lielākā daļa siltumizolācijas plākšņu. Tās visbiežāk izmanto koka karkasa ēku ārsienās un ventilējamo fasāžu konstrukcijās. Atkarībā no izvēlētā montāžas risinājuma tās var būt ar taisnām malām vai spundes savienojumu. Pretvēja kokšķiedras plāksnes ar spundi palīdz samazināt gaisa noplūdes risku plākšņu savienojumu vietās. 

Iekšdarbiem paredzētās kokšķiedras plāksnes galvenokārt izmanto sienu un griestu apdarē. Salīdzinājumā ar citiem kokšķiedras plākšņu veidiem tām ir augstāka virsmas kvalitāte, tāpēc tās ir piemērotākas turpmākajiem apdares darbiem. Atkarībā no paredzētā pielietojuma kokšķiedras plāksnes griestiem un sienām var būt paredzētas apmešanai un krāsošanai vai izmantotas kā sienu vai griestu apdare. Daļai plākšņu piemīt arī skaņas absorbcijas īpašības, tādēļ tās izmanto telpās, kur nepieciešams samazināt atbalsi un uzlabot akustisko komfortu.

Plāksnes biezums ir viens no svarīgākajiem parametriem, kas ietekmē kokšķiedras plāksnes piemērotību konkrētajam pielietojumam. Palielinoties plāksnes biezumam, uzlabojas tās siltumizolācijas īpašības un samazinās siltuma zudumi caur konstrukciju, taču tas nenozīmē, ka biezāka plāksne vienmēr būs piemērotākā izvēle. Nepieciešamais biezums jāizvēlas atbilstoši projektētās būvkonstrukcijas risinājumam un funkcijai, piemēram:

• kokšķiedras plāksnes 20–22 mm biežāk izmanto kā pretvēja plāksnes vai papildu ārējo slāni, kura galvenais uzdevums ir aizsargāt siltumizolāciju un samazināt gaisa caurlaidību;
• kokšķiedras plāksnes 40 mm ir noderīgas gadījumos, kad papildus pretvēja aizsardzībai nepieciešams arī lielāks siltumizolācijas efekts;
• savukārt kokšķiedras plāksnes 60–100 mm un biezākas parasti izmanto kā pilnvērtīgu siltumizolācijas slāni konstrukcijās ar augstākām energoefektivitātes prasībām.